
 |
Mūzika
Jānis Brūveris
Dzimis 1972. gadā. Rīgas Reformātu
Bībeles draudzes loceklis kopš 1992.
gada. Daudzu latviešu dokumentālo
filmu mūzikas autors (piemēram, ,,Sarkanais
un brūnais’’, ,,Pasaules nepasaule’’,
dokumentālā seriāla ,,Latvija -100’’
u.c.) Viens no radošās apvienības
,,kopējā izteiksme’’ idejas autoriem
un dalībniekiem, kā arī SIA ,,Izteiksme’’
dibinātājiem. Šajā mājas lapas adresē
varat noklausīties instrumentālo skaņdarbu
fragmentus no mūzikas albuma (izdots
2000.gadā) ,,Putni maina virzienu’’.
Mājas lapa flash
html
| Lirika
un esejas
Vizuālā māksla
Mūzika
Jānis Brūveris
|

Vitas Ivaškēvičas intervija ar Jāni
Brūveri žurnālā Tikšanās
2006. gada augustā
2000. gadā Rīgas reformātu Bībeles draudzē
notika instrumentālās mūzikas albuma ,,Putni
maina virzienu’’ prezentācijas koncerts.
Šogad albums izdots atkārtoti. Kādi putni,
kurp tie lido un kāpēc... un ne tikai par
to stāsta viens no “Kopējās izteiksmes”
mūzikas un idejas autoriem Jānis Brūveris.
– Lūdzu, pastāsti
ko vairāk par Kopējo izteiksmi! Vai tā ir
mūzikas grupa?
– Nē, tā nav grupa, tā ir domubiedru apvienība,
un tās sastāvs laika gaitā ir mainījies.
Kopējā izteiksme kā formācija pirmo reizi
publikai parādījās 1993. gadā ar albumu
Dzeltu laiks. Šajā laikā vienai no albumā
iekļautajām dziesmām tika uzfilmēts videoklips,
kā arī viena dziesma tika iesniegta Mikrofona
aptaujai. Mēs bijām debitanti.
Nosaukums Kopējā izteiksme (turpmāk tekstā
KI) radās kā tulkojums no angliskā varianta
– common mood. Diemžēl ar paša nosaukuma
idejas autoru nekāda sadarbība neizveidojās.
Neskatoties uz to, joprojām atrādu melnrakstus
viņam, jo ļoti cienu šī cilvēka muzikālo
gaumi un labprāt uzklausu kritiku. Aktīvāks
KI posms sākās pēc iepazīšanās ar Aināru
Paukšēnu, ar kuru mācījāmies Jāzepa Mediņa
mūzikas skolā. Šī pazīšanās izvērtās periodiskās
ierakstu sesijās līdz brīdim, kad 1993.
gadā ar Jura Kulakova atbalstu viņa studijā
ierakstījām savu pirmo albumu Dzeltu Laiks.
Tas bija brīnišķīgs un reizē depresīvs laiks,
jo tikko bija sabrukusi viena sistēma, bet
nākamās vēl nebija.
Divas no šī albuma dziesmām piedzīvoja popularitāti
– klips Klusināta mūzika tika atzīts par
gada mākslinieciski augstvērtīgāko (režisors
J. Rušenieks) un dziesma Es meklēju Tevi
(Ievas Rupenheites dzeja) tika iekļauta
labāko Mikrofona aptaujas dziesmu kasetē.
Pēc Dzeltu laika iestājās ilgs klusums –
tika dibinātas ģimenes, dzima bērni.
– Nedaudz par
albumu Putni maina virzienu. Kāpēc šāds
nosaukums?
– Albums tapa apmēram pusotra gada laikā,
un nosaukums nebija vēl skaidrs, līdz kādu
dienu Vidzemes jūrmalā Liepupes pagastā,
kur ir mani lauki, sēdēju uz akmens jūras
krastā un vēroju, kā lido dzērvju kāsis.
Klusām blakus pienāca kaimiņš, man tuvs
cilvēks Valdis Priede, kurš tur dzīvo jau
ļoti daudzus gadus, un teica: “Redzi, kāsis
lido virs šīm mājām, pagriežas un lido tālāk
pāri jūrai, turpat lidos arī nākamais!”
Es noklausījos, nākamā dienā vēlreiz aizgāju
viens pats un ar interesi skatījos, vai
tā būs. Un tiešām... cits kāsis lidoja turpat,
mainot virzienu tieši tajā pašā vietā, kur
iepriekšējais. Putni zināja savu ceļu bez
mums redzamiem gaisa vadības operatoriem,
gaisa koridoru kontrolieriem. Man tas bija
šoks! Kā šī Dieva radība zina, kurp doties,
un kāpēc tieši šeit... Tā kā liela daļa
skaņdarbu atspoguļoja manas izjūtas, kuras
guvu šajā Latvijas vietā, albums un titulskaņdarbs
ieguva savus nosaukumus. Interesanti, ka
instrumentālais skaņdarbs Kur putni maina
virzienu ir piedzīvojis tālāku attīstību
jau citā albumā, proti, Elijas CD No dziļumiem
dziesmā Pāri apvārsnim.
– Vai Dzeltu
laiks un Putni maina virzienu ir vienīgie
Kopējās izteiksmes albumi?
– Nē, nav. Aināra Paukšēna rakstītā mūzika
ir klausāma albumā Klusināta mūzika, ko
es raksturotu kā skaistu, mierīgu, mazliet
netipisku mūsdienu populārajai mūzikai.
Šis CD ir kā savdabīgs protests Ziemassvētku
laikā kultivētai lielveikalu histērijai.
Un, kā jau iepriekš minēju, KI nav grupa,
bet domubiedru apvienība, katrā projektā
pieaicinot viesmūziķus. Konkrēti albumā
Klusinātā mūzika ir dzirdama Līgas Priedes
balss, vokālais ansamblis Cosmos, saksofonists
Niks Gothems, ģitārists Māris Kupčs, kā
arī stīgu grupa. KI darbības rezultātā radās
SIA Izteiksme, kas vēl bez šiem pieminētajiem
KI radītajiem CD ir izdevusi Elijas albumu
No dziļumiem, kā arī folkmūzikas grupas
Laimas muzikanti disku Gonam Gona.
– Vai tu kā mūzikas
autors esi bijis iesaistīts vēl kādos projektos?
– Jā. Esmu rakstījis mūziku vairākām Latvijā
iznākušām dokumentālām filmām, ciešā sadarbībā
ar režisoru un operatoru Hariju Beķeri un
viņa dzīvesbiedri rakstnieci Noru Ikstenu.
Kā spilgtākās varu minēt dokumentālo filmu
Sarkanais un Brūnais par latviešu karavīru
likteni Otrajā pasaules karā, filmu Nora
un Eleonora un Itas Kozakēvičas piemiņai
veltīto dokumentālo filmu Ita. Mana mūzika
tika drillēta pusotra gada garumā dokumentālā
TV seriālā Latvija – pēdējie 100.
– Tātad tava
ikdiena ir saistīta ar mūziku?
– Nē. Iztiku sev un savai ģimenei pelnu
ar mūziku pilnīgi nesaistītā jomā. Vienīgais
kopīgais elements ir klaviatūra, taču tā
gan mūzikas skaņas nerada, jo, proti, tā
pieslēgta datoram, patiesībā – daudziem
datoriem, bet tas nenozīmē, ka esmu IT speciālists.
Esmu profesionāls finansists ar akadēmisku
izglītību šajā jomā.
– Kāpēc prezentācijas
koncerts notika Reformātu baznīcā?
– Esmu šīs draudzes loceklis. Es iepazinos
ar Alvi Sauku, kad viņš pirms 16 gadiem
uz neilgu laiku aizvietoja Jaunās Ģertrūdes
baznīcas mācītāju. Biju 18 gadus vecs. Tas
bija atmodas laiks, pārmaiņu laiks, trauksmains
un neziņas pilns. Man tikko bija nomiris
tēvs, kas bija pēdējais grūdiens pieņemt
lēmumu iziet iesvētes mācību. Bērnībā biju
kristīts šajā baznīcā. Ejot uz mācībām,
atskārtu, ka bija ļoti interesanti kopā
lasīt un izzināt Bībeli. Un nevis vienkārši
lasīt no sākuma līdz galam kā jebkuru lasāmvielu,
bet tieši kā mācību, mācības būtību. To
patiesību, ko Dievs mums visiem ir darījis
zināmu.
Protams, manā ticības dzīvē ir bijuši kritumi,
cēlumi. Ir bijis laiks, kad ikdienas rutīna
un problēmas nomāc pat vēlēšanos iet uz
baznīcu. Mācītājs Alvis Sauka ar padomu
ir palīdzējis rast risinājumus daudzām neskaidrām
situācijām, kādas nav bijis mazums. Tai
skaitā, kad apguvu finanšu zinātni Latvijas
Universitātē, 2. kursā man radās doma pamest
pilnīgi visu, jo viss bija apnicis, un iet
studēt teoloģiju. Alvis privātā sarunā man
izskaidroja, ka ne visiem, kas tic, noteikti
jākļūst par mācītājiem. Mēs varam kalpot
Tam Kungam ar jebkuru profesiju, arodu.
|